Eļļu specifikācijas

Automašīnu eļļu ražotāji testē savu produkciju dažādās starptautiskās un nacionālās kvalitātes institūcijās, no kurām visvairāk atzītas API (American Petroleum Institute) un ACEA (Association des Constructeurs Europeens d’Automobiles).

API dzinēju eļļu klasifikācija

API klasifikācija nosaka eļļas kvalitāti, veicot ar to testus dzinējā. To laikā var tikt pārbaudīts cilindru sieniņu, virzuļu gredzenu, gultņu un gāzes sadales mehānisma nolietojums un tīrība, piedegumu un nogulšņu veidošanās, virsmas bojājumi un eļļas skābuma palielināšanās. Šī klasifikācija sadala dzinēju eļļas divās grupās, kas tiek atzīmētas ar burtiem: S – eļļas, benzīna dzinējiem un C – eļļas, dīzeļa dzinējiem. Papildu otrais burts (piem. SJ, SL vai CG, CH) norada kvalitātes klasi. Jo tā augstāka, jo tālāks alfabēta burts to atzīmē. Piem., SL klases eļļa izceļas ar labākām ekspluatācijas īpašībām, nekā SJ. Universāli lietojamas eļļas tiek atzīmētas ar kopēju simbolu, piem., SL/CF.

Benzīna dzinējiem:

No SA līdz SH ieskaitot, specifikācijas netiek izmantotas;

SJ – stājās spēkā no 2001. gada, testu prasības tādas pat kā SH, taču ir lielāka izturība pret iztvaikošanu un mazāku fosfora daudzumu;

SL – pieņemta 2004. g., testu prasības tādas pat kā SJ, taču stingrākas prasības eļļas patēriņam un piedegumu izveidei augstā temperatūrā, dažas ir degvielu taupošas;

SM – paredzētas 2010. g. un vecākām automašīnām, šīs eļļas ir izturīgākas pret skābju paaugstināšanos, piedegumu izveidi, labāk aizsargā no nolietošanas, garantē vieglu palaišanu zemā temperatūrā visas savas darbības laikā, dažas ir degvielu taupošas.

SN – stājās spēkā 2011. g., šīs eļļas labāk aizsargā virzuļus no nogulšņu veidošanās augstā temperatūrā, labāk šķeļ piesārņojumus, dažas ir degvielu taupošas

Benzīna dzinējiem vienmēr drīkst izmantot augstākas kvalitātes eļļu, nekā ir norādījis ražotājs.

Dīzeļa dzinējiem:

No CA līdz CE ieskaitot nav vairs spēkā.

CF-4  – no 1990. g., nomaina CE, mazāks eļļas patēriņš un tīrāki cilindri;

CF-2 – no 1994. g., divtaku dīzeļa dzinējiem;

СF – no 1994. g., nomaina CD, dzinējiem, kas izmanto degvielu ar augstu sēra līmeni;

CG-4  – no 1994. g., nomaina CD, CE, un CF-4, dīzeļa dzinējiem, kam tiek piemērotas stingrākas piesārņojuma prasības;

CH-4  – no 1998. g., dīzeļa dzinējiem, kam tiek piemērotas stingrākas piesārņojuma prasības;

CI-4 – sākot no 2002. g., dīzeļa dzinējiem ar ļoti stingrām piesārņojuma prasībām, īpaši piemērota dzinējiem, kas izmanto papildu atgāzu izmešu dedzināšanas (EGR) sistēmu;

CI-4 PLUS – sākot no2004. g., pārsniedz prasības, kas izvirzītas CI-4 eļļai;

CJ-4  –  stājas spēkā 2006. g, ieteicams izmantot pašiem jaunākajiem, smagas slodzes, mazas piesārņotības dīzeļa dzinējiem, kas izmanto ļoti zema sēra līmeņa degvielu, piemērota  gan ar daļiņu filtriem (DPF), gan ar EGR.

Visiem četrtaku dzinējiem iespējams izmantot augstākas kvalitātes eļļu, nekā iesaka ražotājs, jo augstākas kvalitātes eļļa garantē arī labāku dzinēja elementu aizsardzību. Iegādājoties eļļu divtaku dīzeļa dzinējiem, obligāti jāņem vērā ražotāja ieteikumi.

API eļļu klasifikācija pārnesumkārbām un galvenajiem pārnesumiem

Tiek atzīmēta ar GL un skaitli, kas parāda lietošanas ieteikumus.

GL-1 – eļļa ir paredzēta pārnesumkārbām, kas darbojas ar mazu slīdēšanas ātrumu. Ar piedevām tiek uzlabota izturība pret oksidāciju, aizsardzība pret rūsu, sastingšanas temperatūra.

GL-4 – eļļa ir paredzēta pārnesumkārbām un hipoīda galvenajiem pārnesumiem, kas darbojas ar lieliem apgriezieniem un zemu griezes momentu.

GL-5 – eļļa ir paredzēta pārnesumkārbām un hipoidālajiem galvenajiem pārvadiem, kas darbojas ar lieliem apgriezieniem, esot trieciena slodzei, kā arī ar mazu griezes momentu vai maziem ātrumiem un lielu griezes momentu.

Jāizmanto tikai ražotāju ieteiktās GL klases eļļas. Piem., ja ieteiktās GL-4 eļļas vieta izmantosim GL-5, tā tiks traucēts (palēnināts) sinhronizatoru darbs.

API klases eļļas nav piemērotas automātiskajām pārnesumkārbām. Jāņem vēra automātisko pārnesumkārbu ražotāju ieteikumi.

ACEA klasifikācija eļļu dzinējiem

ACEA kvalitātes klasifikācija tiek izmantota kopš 1996. gada, savukārt tās jaunākā 2008. gada redakcija iedala dzinēja eļļas trīs grupās, kas tiek atzīmētas ar burtu savienojumu: Ax/Bx – eļļas, vieglo automašīnu benzīna un dīzeļa dzinējiem, Cx – eļļas, vieglo automašīnu benzīna un dīzeļa dzinējiem, kam ir specifiskas atgāzu likvidēšanas sistēmas, Ex – eļļas, smagajam komerciālajam transportam. Ikviena no šīm grupām tiek sadalīta kvalitātes līmeņos. Piem., A1/B1, A3/B3, C2, E4 vai E7. Jāatzīmē, ka vieglo automašīnu eļļās, kas atzīmētas ar savienojumu Ax/Bx vai Cx ir universāli pielietojamas un ir piemērotas gan benzīna, gan dīzeļa dzinējiem, bez tam ACEA klasifikācijā lielāks skaitlis ne vienmēr norāda augstāku eļļas kvalitāti.

Vieglajām automašīnām ar benzīna vai dīzeļa dzinējiem:

A1/B1 – viegli plūstoša, degvielu taupoša eļļa;

A2/B2 – vairs netiek izmantota;

A3/B3 – izceļas ar labāku pretestību oksidācijai un eļļas plēvītes izturību;

A3/B4 – izceļas ar labāku pretestību oksidācijai un eļļas plēvītes izturību, nekā A3/B3, moderniem dīzeļa dzinējiem ar tiešu degvielas iesmidzināšanu;

A5/B5 – viegli plūstoša, degvielu taupoša eļļa, izceļas ar labāku pretestību oksidācijai un eļļas plēvītes izturību, nekā A1/B1.

Vieglajām automašīnām ar benzīna vai dīzeļa mazas piesārņotības dzinējiem, kam ir specifiskas gāzes likvidēšanas sistēmas (DPF un TWC), tādēļ sastāvā tiek ierobežots sēra, pelnu un fosfora daudzums:

C1 – viegli plūstoša, degvielu taupoša eļļa ar stigri ierobežotu ķīmisko sastāvu;

C2 – viegli plūstoša, degvielu taupoša eļļa;

C3 – izceļas ar labāku eļļas plēvītes izturību;

C4 – izceļas ar labāku eļļas plēvītes izturību, stingrāk tiek ierobežots ķīmiskais sastāvs.

Komerciālajām automašīnām (smagais un kravas transports):

E1, E2, E3, E5 – vairs netiek izmantotas.

E4 – izturīga eļļa, kas garantē ilgākus maiņas intervālus (~90.000-150.000 km), nav piemērota DPF sistēmām;

E6 – izturīga eļļa, kas garantē ilgākus eļļas maiņas intervālus (~90.000-150.000 km), ar stigri ierobežotu ķīmisko sastāvu, saskaņojama ar DPF, EGR un citām atgāzu likvidēšanas sistēmām, ar ultra zema sēra līmeņa degvielu;

E7 – izturīga eļļa, kas garantē ilgus eļļas  maiņas intervālus, izmantojama EGR, bet nav piemērota DPF izmešu gāzes likvidēšanas sistēmām;

E9 – izturīga eļļa, kas garantē ilgus eļļas  maiņas intervālus, ar ierobežotu ķīmisko sastāvu, saskaņojama ar DPF, EGR un citām atgāzu likvidēšanas sistēmām, ar zema sēra līmeņa degvielu;

Hidrauliskajām eļļām nav vienota kvalitātes un viskozitātes klasifikācija. Praktiski ikviens hidraulisko sistēmu vai iekāru ražotājs izvirza eļļas īpašas prasības. Visvairāk izplatītie standarti ir DIN un ISO.

DIN 51524 hidraulisko eļļu  klasifikācija

Visbiežāk sastopamas ir šīs:

DIN 51524 HVLP – eļļām ir piedevas, kas pasargā no korozijas, oksidācijas un nolietošanās, tāpat piedevas, kas palielina viskozitātes indeksu (SI > 140, spiediens > 100 bar). Universāla piemērošana, taču lielākā priekšrocība ir izmantojot ārējās hidrauliskajās sistēmās.

DIN 51524 HLP – eļļām ir piedevas, kas pasargā no korozijas, oksidācijas un nolietošanās (SI > 80-100, spiediens > 100 bar). Universāla piemērošana, taču ieteicams izmantot iekšējām hidrauliskajām sistēmām.

DIN 51524 HL – eļļām ir piedevas, kas pasargā no korozijas un oksidācijas (SI > 80-100, spiediens < 100 bar). Ieteicams izmantot neliela spiediena iekšējās hidrauliskajās sistēmās.

ISO 6743 – 4 hidraulisko eļļu klasifikācija

ISO – L – HH                                                        Minerāleļļas bez korozijas inhibitoriem

ISO – L – HL                                                         Eļļas HH ar antioksidācijas un antikorozijas piedevām

ISO – L – HM                                                        Eļļas HL ar piedevām, kas mazina nolietošanos

ISO – L – HR                                                         Eļļas HL ar lielu viskozitātes  indeksu

ISO – L – HV                                                         Eļļas HM ar lielu viskozitātes  indeksu

ISO – L – HG                                                        Eļļas HM ar triecienu mazinošām īpašībām

ISO – L – HS                                                         Sintētiskie šķidrumi

ISO 6743 – 4 ugunsizturīgo hidraulisko šķidrumu klasifikācija

ISO – L – HFAE                                                     Emulsijas eļļa ūdenī

ISO – L – HFAS                                                     Ķīmiskie savienojumi ūdenī

ISO – L – HFB                                                       Emulsijas ūdens eļļā

ISO – L – HFC                                                       Ūdens/Glikols

ISO – L – HFDR                                                     Fosfora esteri – bez ūdens

ISO – L – HFDS                                                     Hlorēti ogļūdeņraži – bez ūdens

ISO – L – HFDT                                                     HFDR / HFDS maisījumi

ISO – L – HFDU                                                    Šķidrumi bez ūdens, izturīgāki, nekā HFDR, HFDS ar HFDT

ISO 6743 – 4 bioloģiski sairstošu hidraulisko šķidrumu klasifikācija

ISO – L – HETG                                                     Triglicerīdi (augu eļļas)

ISO – L – HEES                                                      Sintētiskie esteri

ISO – L – HEPG                                                     Poliglikoli

DIN 51506 virzuļu gaisa kompresoru eļļu klasifikācija

Visbiežāk sastopamas ir šīs:

DIN 51506 VDL – eļļām ir piedevas, kas aizsargā no korozijas un oksidācijas, gaisa saspiešanas temperatūra līdz 220 °C. Ieteicama kompresoriem ar divpakāpju gaisa saspiešanu.

DIN 51506 VCL – eļļām ir piedevas, kas aizsargā no korozijas un oksidācijas, gaisa saspiešanas temperatūra līdz 160 °C.

DIN 51506 VBL – eļļām ir piedevas, kas aizsargā no korozijas un oksidācijas, gaisa saspiešanas temperatūra līdz 140 °C.

DIN 51515 turbīnu eļļu klasifikācija

Visbiežāk sastopamas ir šīs:

DIN 51515-2 L-TG – eļļas, ieteicams izmantot augstākā temperatūrā par ierasto.

DIN 51515-1 L-TD – eļļas, ieteicams izmantot ierastā temperatūras diapazonā.

DIN 51517 reduktoru eļļu klasifikācija

Visbiežāk sastopamas ir šīs:

DIN 51517 CGLP – eļļām ir piedevas, kas aizsargā no korozijas, oksidācijas un nolietošanās berzes vietās, kā arī piedevas, kas uzlabo virsmu slīdēšanas īpašības.

DIN 51517-3 CLP – eļļām ir piedevas, kas aizsargā no korozijas, oksidācijas un nolietošanās berzes zonā.

DIN 51517-2 CL – eļļām ir piedevas, kas aizsargā no korozijas un oksidācijas, piemērotas vidējas slodzes apstākļos.

DIN 51503 saldēšanas kompresoru eļļu klasifikācija

Visbiežāk sastopamas ir šīs:

DIN 51503 KA – eļļas, ka piemērotas saldēšanas sistēmām ar amonjaku.

DIN 51503 KC – eļļas, ka piemērotas saldēšanas sistēmām ar hlorētiem freoniem.

DIN 51825 plastikas smēru klasifikācija

Visbiežāk sastopamas ir šīs:

DIN 51825 K – smēre, izgatavota no augsta viskozitātes minerāleļļas un/vai sintētiskās eļļas ar biezinātāju.

DIN 51825 KP – K smēre ar papildu piedevām, kas samazina berzi un aizsargā no nolietošanās berzes zonā.

DIN 51825 KF – K smēre ar papildu cietām piedevām (grafīts, molibdēna disulfīds).

DIN 51825 KPF – K smēre ar papildu piedevām, kas samazina berzi un aizsargā no nolietošanās maisītas berzes zonā, kā arī ar papildu cietām piedevām (grafīts, molibdēna disulfīds).